MentalFit LEAD · Situāciju laboratorija · Atrisinājums
S6 · Diena, kad viss apstājas
Visa komanda · Indra un Mārtiņš kā vadītāji
slodze: akūta
Kanvas atrisinājums
Šī lapa tiek atvērta pēc grupas darba. Krīzē nav ideāla plāna — ir secība, kas pasargā cilvēkus un lēmumus, kamēr aina skaidrojas.
1 · FAKTI. Zināms: Gunārs slimnīcā, smags bet stabils; policija izmeklē; ģimenes lūgums. Nezināms: cēloņi, prognozes, termiņi. Baumas: «gājis bojā» čatā — nepatiesa, un neviena neatspēkota bauma dzīvo tālāk. Trīs kolonnas jātur atsevišķi visu krīzes laiku.
Krīzē «mēs vēl nezinām» ir pilnvērtīgs fakts — un to drīkst teikt skaļi.
2 · KONTEKSTS. Resursi: saliedēta komanda, Jāņa pieredze, ģimene, kas runā ar jums, un krīzes plāna skelets — kaut novecojis, tas dod secību. Riski: informācijas vakuums, soctīkli, klienta un Kopenhāgenas spiedieni, kas grib atbildes ātrāk, nekā tās ir.
Novecojušais plāns ir arī mācība nākotnei: krīzes plānam vajag īpašnieku un datumu.
3 · LOKS. Divi loki uzreiz. Vakuuma loks: informācijas trūkums → baumas → trauksme aug → vēl vairāk baumu; vadības kavēšanās to baro. Vainas loks Ievā: «es apstiprināju maiņu» → pašvainošana → izolācija — ja to neuzrunā, pēc mēneša tas ir S3 stāsts.
Abus lokus pārtrauc viens un tas pats: ātra, godīga, cilvēcīga komunikācija.
4 · LĪMENIS. Krīze skar visus līmeņus vienlaikus: cilvēkā (Ieva, Jānis), komandā (šoks trīs dažādās sejās: raudāšana, sastingums, dusmas), struktūrā (novecojis plāns, nakts grafiku jautājums — vēlāk), kultūrā (vai šeit drīkst apstāties un just?).
Tāpēc atbildes plāns ir pa lomām, ne viens varonis, kas dara visu.
5 · RĪCĪBA — pirmās 24 stundas. (a) Viens patiesības avots: 9.30 īsa kopīga uzruna — kas zināms, kas nezināms, kad būs nākamā informācija; baumas adresētas bez vainošanas («čatā izskanējis nepatiesais — Gunārs ir dzīvs, slimnīcā»). Ģimenes griba nolasīta skaļi: nezvanīt atsevišķi, nerakstīt soctīklos. (b) Lomas: Indra — ārējais (klients, Kopenhāgena, mediji: viens saskaņots paziņojums, pārējais «pēc izmeklēšanas»); Mārtiņš — komanda un darbības minimums; personāla atbalsts — atbalsta ceļi un KAP atjaunošana. (c) Cilvēki: īsa psihoizglītojoša rinda uzrunā — šoks, dusmas, vaina, sastingums ir normālas reakcijas uz nenormālu notikumu; klātbūtne, pauzes un brīvprātīga saruna — piespiedu «izrunāšanās sēde» netiek rīkota. Ievai atsevišķa saruna tajā pašā dienā: vaina normalizēta, lēmums bija procedūrā pareizs, viņa nepaliek viena. (d) Darbs kā balsts: brīvprātīgs darbības minimums dod stabilitāti — bez «viss kā parasti» fasādes.
Nākamās nedēļas: signālu karte visiem iesaistītajiem (L2) — vēlīnas reakcijas ir normālas; pārvirzīšana profesionāļiem tiem, kam smagāk; pēckrīzes mācību pārskats bez vainošanas; krīzes plāns atjaunots ar īpašnieku un datumu.
Vakuuma loks — un tā pārtraukšana
Kļūdainā pieeja
Strādājošā pieeja
Krīzes komunikācijā ritms ir svarīgāks par pilnīgumu: labāk trīs godīgi «vēl nezinām» dienā nekā viens izsmeļošs ziņojums pēc nedēļas.