LM1 · Pusmaratons, kas kļuva par pienākumu

Mārtiņš · Supervaronis

LM1

NORM.PAAUG.AKŪTA

LEAD

CONNECT

MOVE

CORE

slodze: normāla

Kanvas atrisinājums

Šī lapa tiek atvērta pēc grupas darba — viena disciplinēta analīze, ar kuru salīdzināt savējo. Tā nav vienīgā pareizā; tā ir tā, kas ievēro soļus.

1 · MĒRĶIS UN VIRZIENS. Mērķis: pusmaratons «prieka pēc». Faktiski martā: 1:50, tabula, zonas. Virziena tests finišā — nevis prieks, bet «nepietika» un tukšums: mērķis kļuvis par NO kā — no sajūtas «nepierādīju».

Tas pats skrējiens divos virzienos: janvārī UZ (prieks), aprīlī NO (pierādīšana).

2 · PĒDAS UN VĒRTĪBA. Pēdas: janvārī — skrējieni bez pulksteņa, Toma spēles. Martā — tabulas, zonas, izlaista spēle. Vērtība aiz sākotnējā mērķa: kustība un brīvība; aiz martā pārņemtā — sniegums un kontrole (Supervaroņa valoda). Mugursomas tests: 1:50 nevienam nebija jāredz — bet tieši «pierādīt sev» ir sveša mugursoma, ko Mārtiņš nes gadiem.

Mērķis nebija aizņemts no citiem — tas bija aizņemts no paša darba režīma.

3 · ŠĶĒRSLIS UN UZVEDĪBA. Brīdī, kad kļūst grūti (lēnā sestdiena): nevis atlikšana, bet pretējais — vēl vairāk kontroles: tabula, «atjaunošanās skrējiens» Toma spēles vietā. Iekšējais šķērslis: «kad kaut kas iet lēnāk, es pastiprinu kontroli».

MOVE šķērslis ne vienmēr ir atlikšana — Supervaronim tas ir pārkontrole.

4 · APBURTAIS LOKS, SEKAS UN FUNKCIJA. Apburtais loks: mērķis prasa vieglumu → lēna diena → kontrole pastiprinās → prieks izzūd → finišā «nepietika» → «nākamreiz» ar vēl stingrāku tabulu. Tūlītējās sekas: kontroles sajūta, «es daru visu pareizi». Vēlākās: skrējiens bez prieka, Toma spēle garām, 1:52 kā zaudējums. Funkcija: kontrole sargā no bezspēcības un no domas «es neesmu pietiekami labs pat brīvajā laikā».

Labbūtības prakse, kas pierāda, nevis dod (M3 tests), — un darbs to pārņēmis līdz pat kedām.

5 · MAZĀKAIS SOLIS UN JA–TAD. Mazākais solis: viens skrējiens nedēļā bez pulksteņa — apzināti. Ja–tad: «ja skrienot skatos pulkstenī vairāk nekā reizi kilometrā, tad pagriežu to uz iekšpusi.» Izlaistās reizes plāns: izlaista treniņa vietā — Toma spēle skaitās kā treniņš. Iekšējā Drauga teikums: «Pusmaratons 1:52 ir dāvana, ne eksāmens. Skrējiens man neko nav parādā.»

Virziena atgriešana UZ notiek caur vienu skrējienu, kurā nav ko pierādīt — un caur skaļi izlemtu lomu Tomam.

Biežākā kļūda

Kļūdainā pieeja

tie paši materiāli

«Mārtiņam vienkārši nevajag uzstādīt laika mērķi.»

padoms gribasspēkam, funkcija neskarta — apburtais loks turpinās

Strādājošā pieeja

tie paši materiāli

virziens un funkcija nosaukti

mazākais solis + ja–tad grūtajam brīdim

Mērķis nav problēma — virziens ir. Bez laika mērķa Supervaronis atradīs citu tabulu (kilometri, zonas). Strādā tas, kas atbild funkcijai: viena prakse, kas apzināti dod, ne pierāda.

Mehānisms: Tuvošanās un izvairīšanās motivācija ir divas dažādas sistēmas ar dažādu emociju parakstu: prieks pret atvieglojumu (Higgins, 1997; M1). Labbūtības prakse, kas pierāda, kļūst par vēl vienu snieguma lauku un zaudē atjaunojošo efektu (M3). Autonoms mērķis — darīts pats par sevi — tur ilgāk un maksā mazāk nekā kontrolēts (Deci & Ryan, 2000). Pašlīdzjūtība ir tas, kas ļauj 1:52 pieņemt kā rezultātu, ne spriedumu (Neff, 2011).

Ko paņemt: tagad tavs pagrieziens — tā pati kanva par savu mērķi, klusi un tikai tev. Sāc ar iztēloto iznākumu un virziena testu (atvieglojums vai prieks?); ja apstājies 4. solī, jautājums ir viens: «no kā mani sargā tas, ko daru tā vietā?» Kārtis šim apburtajam lokam: M1 · M3 · M13.

Kur tālāk

M1 · Atvieglojums finišāvirziena tests — kur prieks?M3 · Atpalicis arī atpūtā«dod vai pierāda?» — labbūtības tests M13 · Gudrā neveiksme1:52 kā mācība, ne spriedums Mana virziena kanvakanva, ar kuru šī analīze tapa — arī savai situācijai