S3 · Cilvēks, kurš pamazām izdziest

1 · FAKTI. Izmaiņu paterns 3 mēnešu garumā četros neatkarīgos avotos: uzvedība (noslēgšanās, humora pazušana), kvalitāte (98% → 91%, trīs identiskas kļūdas), ritms (kavējumi pirmdienās/piektdienās, vēlie ziņojumi), balsis («neizskatās pēc "vienkārši"»).

Viens rādītājs nenozīmē neko. Paterns vairākos avotos ir signāls (L2).

2 · KONTEKSTS. Izraisītājs: TMS otrā kārta — Viesturs sākumā jautā, tad apklust. Fons: 12 gadu stāžs un «precīzākā» identitāte, kuru jaunā sistēma satricina. Sargā: kolēģis, kurš jau pajautāja; komanda, kas viņu ciena.

Fons un izraisītājs nav diagnoze — tie ir hipotēzes sarunai.

3 · LOKS. Grūtības → norobežošanās un kļūdas → (ja vadītājs reaģē tikai ar kvalitātes aizrādījumu) kauns → vēl dziļāka norobežošanās. Mārtiņa daļa lokā: līdzšinējā nereaģēšana «lai netraucētu» loku uztur tikpat stipri kā aizrādījums.

Klusēšana arī ir atbilde — un Viesturs to lasa.

4 · LĪMENIS. Primāri cilvēkā — bet ar kultūras komponenti: vai šajā telpā vispār drīkst pateikt «man šobrīd grūti»? (L1, L4). Ja komanda kavējumus jau apspriež aiz muguras, klāt nāk arī komandas līmenis.

Intervence seko līmenim: saruna ar cilvēku + darbs ar telpu.

5 · RĪCĪBA UN ROBEŽAS. Rūpju saruna pēc L7 rāmja: novērotais fakts bez interpretācijas → «gribu zināt, kā tev iet» → pateicība → atbalsta ceļi (darba devēja apmaksātais atbalsts, ja ir; ģimenes ārsts) → pielāgota slodze (daļa maršrutu uz laiku pārdalīta, bez publiskošanas) → nākamā saruna pēc 1–2 nedēļām.

Ko vadītājs nedara: nediagnosticē, nestāsta komandai, nesola klusēšanu, kuru nevarēs turēt drošības riska gadījumā, negaida «gan jau pāries».