LC2 · Trīs reizes pārceltā saruna

1 · SITUĀCIJA UN SIGNĀLS. Fakti: uzaicinājums «par attīstību»; trīs pārcelšanas 1–2 h pirms tikšanās; trīs nedēļas; Mārtiņš to nolasa kā neieinteresētību. Signāls: sažņaugts vēders, mitras plaukstas, ekrāns «aizplūst» — brīdī, kad parādās uzaicinājums.

Ķermenis uz vārdu «attīstība» reaģēja kā uz spriedumu.

2 · DOMA UN EMOCIJA. Doma: «attīstība nozīmē, ka kaut kas nav labi — viņš grib pateikt, ka es nederu.» Emocija: trauksme (~8), zem tās kauns un bailes no noraidījuma. Domāšanas kļūdas: prāta lasīšana + katastrofizēšana (neitrāls vārds → «nederu»).

Doma pārvērš piedāvājumu par tiesu — vēl pirms saruna notikusi.

3 · UZVEDĪBA. Pārcelšana ar leģitīmu iemeslu katru reizi; «nākamnedēļ noteikti». Režīms: Anesteziologs — izvairās, atliek, notrulina trauksmi ar «vēlāk».

Izvairīšanās vienmēr ir pieklājīga — tāpēc tā tik ilgi paliek nepamanīta.

4 · APBURTAIS LOKS, SEKAS UN FUNKCIJA. Tūlītējās sekas: pēc katras pārcelšanas plecs atslābst — uz pusdienu. Vēlākās: trauksme aug ar katru nedēļu (tagad vēl «viņš domās, ka izvairos»), Mārtiņš piedāvājumu atliek — un tieši tas, no kā baidījās (nederēt), tuvojas. Funkcija: pārcelšana sargā no iespējamā sprieduma un no kauna to dzirdēt.

Klasiskais apburtais izvairīšanās loks: katra pārcelšana samazina trauksmi uz stundu un palielina to uz nedēļu.

5 · PAUZE UN STRATĒĢIJA. Enkurs: kalendāra uzaicinājumu neatvērt uzreiz — viena elpa, tad atvērt. Iekšējā Drauga teikums: «‘Attīstība’ ir vārds, ne spriedums. Es nezinu, ko Mārtiņš grib teikt, — un to var uzzināt tikai vienā veidā.» Mazais eksperiments (C13): aiziet uz sarunu ar vienu sagatavotu teikumu — «man šis uzaicinājums radīja bažas, ko tas nozīmē» — un pierakstīt, kas notika (visticamāk — piedāvājums).

Eksperiments pārbauda katastrofu realitātē; sagatavotais teikums padara ieeju iespējamu.